Iedoma

Viņa skrēja gar sētām un dziestošiem ugunskuriem Cilvēki nesaprata Un izbailēs kaut ko idiotisku iedomājās Viņa turpināja skriet Lecot pār peļķēm Un rokām gaisu airējot Viņai vajag ātrāk tikt Un mirkļa iedomu neaizmirst Viņai taču vajag noķert saules rietu Un aizlidot