Vecais pulkstenis

Am Kā laika liecinieks, kā soģis cēls Dm Šis vecais pulkstenis vai notiesā vai žēlo, E7 Bij` prieka zvans tik tīrs, kad durvis vēri tu Am Sirds atbalsoja katru sitienu. Kad projām aizgāji, zvans izdzisis Man lika domāt laiks būs mēmās sāpēs miris, Bet iedunējās zvans kā atvadoties žēli Un vecais pulkstenis joprojām iet. Piedz. Am Dzīvi nav lemts mums pagriezt atpakaļ, E7 Vai laiku apturēt vien tik uz mirkli, Am F Kaut vientulīgs mans ceļš caur nakti tumšo rit E7 Ik stundu vecais pulksten`s rāmi sit. Tev, durvis aizverot, bij` skatiens tāls Tāds sirdij stīgas rauj un pulksteņzvaniem mēles. Bet nevarēju es tad laiku apstādināt Un nespēju pat tevi aizkavēt. Piedz.