Zilais lakatiņš

Bij [E] vasara toreiz tik zaiga un [B7] Ziedēja pļavas un [E] sils. Tu [E] pretī man nāci tik maiga, Tev [B7] galvā bij’ lakatiņš [E] zils. [E] Atmiņā lakatiņš zilais, Mati kā saulstaru [B7] riets, Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena, [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds. Tos [E] vārdus, ko sniedzi man ķīlai, Tos [B7] sirdī es ieslēdzu [E] sev, Jo [E] toreiz es ticēju mīlai, Un [B7] ticēju laimei un [E] Tev. [E] Atmiņā lakatiņš zilais, Mati kā saulstaru [B7] riets, Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena, [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds. Tā [E] pagāja vasara zaigā, Un [B7] novīta pļavas un [E] sils. Vairs [E] nenāca meitene maigā, Kam [B7] galvā bij lakatiņš [E] zils. [E] Atmiņā lakatiņš zilais, Mati kā saulstaru [B7] riets, Biji man viena, [E] nakts Tu vai diena, [A] Mīlas vis[B7]krāšņākais [E] zieds.