Pilsētas meitenei

[C]Bālā pilsētas meitene nemīl Viņa zina ko negrib, bet nezin ko [Dm]grib Un [G]katru reizi kad viņu es redzu Man drīz jau 30, es raudu kā [C]skauts Viņa neteiks nevienam, kas plosa tās sirdi Vien vientuļās naktīs, kad nenāks tai miegs Tad kā sirdsmīļā Monika ielies Tev vīnu Un palaidīs blakus, lai īsa ir nakts P I E D Z: Nevar [F]mākoņos skriet, nevar [C]sapogāt vēju Vēl es [D]nemāku ciest, un [G]dzīvot bez tevis Tā viņa rosās pa dzīvi, kā žubīte jaukā Bet es neteikšu viņai, kā man viņas žēl Jo drīz jau nokritīs pārslas, pār skumjajām domām Par viņu, par mani, par to kā vēl būs