Zvaigznes tālu vēl

Lai gan man zvaigznes [Dm] tālu, varbūt tām tuvāk [Am] nāktu, Ja kāda tagad [E] kristu un sapņus piepildī[Am] tu. Tā šķir mūs [Am] laiks un telpas plašums svešais Tur, kur ir [Am] divi vienmēr lieks ir trešais Varbūt kāds [Am] cits jau manu laimi atradīs, sev paņems līdz un sāks to [E] tērēt drīz Bet vai šim [E] stāstam beigas ir vai sākums, Ja noti[E]kumiem piešķirts gaismas ātrums Kurš atbil[E]dēs un pateiks nē, kurš sapratīs tik to, kas reiz jau viss bij [Am] pasacīts, Bet vai man [C] saulei tomēr tagad teikt nē un dzīvot vienam [Am] tālā pagātnē? Nē, tā vēl [E] nē, zvaigznes tik tālu [Am] vēl Lai gan man zvaigznes [Dm] tālu, kur starp tām atrast [Am] savu Visspožāko un [E] mīļāko, tik to, kas laimi [Am[ nestu? Lai gan man zvaigznes [Dm] tālu, varbūt tām tuvāk [Am] nāktu, Ja kāda tagad [E] kristu un sapņus piepildī[Am] tu. Kas [Am] zin vai telpa starp mums ir tik liela? Varbūt tā [Am] maza tik starp mums ir siena? Varbūt maz[Am]liet vēl paciesties un tad jau drīz tas šķērslis pats no sevis [E] izzudīs. Tā dažreiz [E] manā prātā rodas domas par to kur [E] vējš tā skrien un kurp tas dodas. Par to, ka [E] laiku nevar atpakaļ griezt, par to, ka katru rītu [Am] zvaigznes dziest. Un tad, kad [C] atkal pienāks vēl viena diena, cerī[Am]ba tad nomirs Tev vēl viena. Nē, tā vēl [E] nē, zvaigznes tik tālu [Am] vēl