Tā rūca dūca taurēja

Reiz tālu tālu pagātnē Kad biju puisēns mazs Mans tētis mājās pārnāca Un man to atnesa Kā brīnums likās esam tā Tik jauka dīvaina Man acumirklī patika Šī rotaļlietiņa Piedz. Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru No sākuma pa labi tā Tik ātri aizbrauca Un pirms es spēju apdomāt Jau kaut kur pazuda Man asaras acīs saskrēja Bet tētis smējās vien Jo tiešām drīz no pagaldes Tā atgriezās nu dien Piedz. Tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Kad pirmo reiz to satvēru Man pārsteigums bij liels Tai sānos tā kā odziņas Bij divas podziņas Es piespied vienu Un tad otru, sakratīju to Un kad uz grīdas noliku Tā darīja visko Piedz. Tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Nu gadi pagājuši jau Man pašam ir mazs zēns Un vakar viņam iedevu Šo rotaļlietiņu Ar prieka pilnām acīm tad Uz to viņš skatījās Neapnicis, nenoguris Stundām spēlējās Piedz. Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru Jo tā rūca dūca taurēja Un apkārt braukāja Bet kas tā ir to nezinu Un pateikt nevaru