Tāpat vien

Tik daudz man ko teikt Bet jēgas tam nav Kaut sienā tu skrien Tāpat vien Un šķiet ne par ko Nav jāpārdzīvo Kaut mēdz par mums smiet Tāpat vien Mēs varam noticēt tam Ka mums tikai jāmeklē Jo ir jābūt kaut kam No saules un no smiekliem Un kaut kur starp planētām Ar desmit kapeikām Var mākoņus pirkt Un ja vēlies varbūt laiks pat apstāsies Un kad brīžiem kaut kas trūkst Viss liekas tik rūgts Ka pat sienas sāk spiest Tāpat vien Bet pie visa pierast var Kaut uz pieredz rakstīts man Ka vairs neticu nekam Tāpat vien