Ar kuģiem un lidmašīnām

Ar kuģiem un lidmašīnām es atgriežos pie tevis, mīļā. Kalnā uguns deg un nav strīds – nāc man līdz. Un miglā notrīs lapas, nodreb mums sirds – nāc man līdz, un neliec man vairs vienam ai-ai-aiziet – nāc man līdz. Kad viss jau būs beidzies, mēs aizvērsim vārtus un durvis ciet. Brāl, kur tu steidzies, neaizej projām, tu paliec viens. Tu paliec viens, tu paliec viens. Neaizej projām, tu paliec viens. Aizved mani uz zemi laimīgo, kur brīvi karogi plīvo. Kalnā uguns deg un nav strīds – nāc man līdz. Tur pazūd koku ēnā dienas vidū čuksti – nāc man līdz, un neliec man vairs vienam ai-ai-aiziet – nāc man līdz. Kad viss jau būs beidzies, mēs aizvērsim vārtus un durvis ciet. Brāl, kur tu steidzies, neaizej projām, tu paliec viens. Kad viss jau būs beidzies, mēs aizvērsim vārtus un durvis ciet. Brāl, kur tu steidzies, neaizej projām, tu paliec viens. Tu paliec viens, tu paliec viens. Neaizej projām, tu paliec viens. Vai tu spēj pacelties pāri savām skumjām un sāpēm? Vari doties vēl tālāk, neaizmirstot, kur sācies tu. Neaizmirstot, kur sācies tu. Neaizmirstot, kur sācies tu.