Viņš ienāk manā mājā Novelk nelaiķim nost uzvalku un teic lai pašijam par garu Viņš ieiet puķu dārzā, norauj ziedus vienā krāsā Iedod spaini, saka- kopā laistīsim Un tautumeita skaļi lūdz, lai nodur to, kurš viņu sūdz Un vēlāk tas nāks to mierināt Pēctam redzot viņu guļam apsegsim ar egļu skujām Domājot kāpēļ tā notikās Ienāca tie mājās aizvēra ciet logiem aizskarus Un savu spuldzi grieztos skrūvēja Tad aizslēdza tie durvis lika gaidīt līdz nāks burvis Atslēgt ilūziju vārdus ārā Nu dubļi, kurus bridām mēs kā nāve sagaidot mūs sveic Un gaida, kad mēs tajos kritīsim Un sāpju nokauts eņģelis tad durvju priekšā gulēs pliks Un nolādēs par to, ka neglābām Tad kāpēc mēs ļaujam padzītajiem, kad tiem gribās nākt un iet Nākt un iet, nākt un iet Tad kāpēc mēs ļaujam padzītajiem, kad tiem gribās nākt un iet Nākt un iet, nākt un iet Nākt un iet
Patriots
Refleksija
Ielāde ir pabeigta