Virs jumta ceļas dūmu ķēmi Vēl krāsnī uguns, ārā sniegs Es skatos aizsalušā rūtī Bet manī dzīvo senais prieks Tu klusi apsēdies man blakus Skar plecu pieskāriens tik liegs Par visu, kas mūs kopā sējis Vēl šodien pasapņot man prieks Es nevēlējos neko mainīt Es nevēlējos citāds būt Man pieder tas, ko sauc par laimi Es zinu to, un sirds man jūt Es nevēlējos neko mainīt Es nevēlējos citāds būt Man pieder tas, ko sauc par laimi Es zinu to, un sirds man jūt Tu blakus man kā pirmo dienu Kad ārā krita sapņu sniegs Ar atmiņām un piedzīvoto Vēl manās krūtīs mājo prieks. Uz labu viss , lai pārslas dejo Ja esi Tu , tad sals ir nieks Lai mirkļi trauc ar vēja spārniem Tie gaist , bet manī paliek prieks Es nevēlējos neko mainīt Es nevēlējos citāds būt Man pieder tas, ko sauc par laimi Es zinu to, un sirds man jūt Uz labu viss , lai pārslas dejo Ja esi Tu , tad sals ir nieks Lai mirkļi trauc ar vēja spārniem Tie gaist , bet manī paliek prieks Es nevēlējos neko mainīt Es nevēlējos citāds būt Man pieder tas, ko sauc par laimi Es zinu to, un sirds man jūt Es nevēlējos neko mainīt Es nevēlējos citāds būt Man pieder tas, ko sauc par laimi Es zinu to, un sirds man jūt
Prieks
Klaidonis
Ielāde ir pabeigta