Itkā pateikts nav daudz, Bet tomēr ir gan. Ziedēja ievas kad skūpstīju Tevi es pēdējo reiz. Un ja pat beigsies viss drīz, Vēl paliec man. Jo pēdējā sapnī es redzēju putnu, kas sapinies krīt. Piedz. Un varbūt viņš kā strauts Kas mierīgi plūst Neaizsals ziemas vidū Bet zinot tevi kā kuģi Kādam dvēsele noteikti slīd Un ar pēdējo lapu vasarai līdz Tu velti steidzies Manām ābelēm zari tik smagi Tiem atliek vien lūzt Itkā zaudēts nav daudz Bet tomēr ir gan Ziedēja ievas kad skūpstīju tevi es pēdējo reiz Ja tu negaidi vairs Nozied vasara mana Jo pēdējā sapnī es redzēju Dienu kad spoguļi plīst Piedz. 2X
Kad Ziedēja Ievas
Apvedceļš
Ielāde ir pabeigta